Nojume var būt ar dažādu formu, piemēram, ar plakanu vai arkas tipa jumtu.  Balstoties uz formu un paredzamajām slodzēm, ir jāaprēķina nojume un jāizvēlas materiāla tips.

Pirms polikarbonāta nojumes izbūves jānosaka gaisa kanālu virziens polikarbonāta loksnēs. Jānodrošina atbilstība izvēlētā slīpuma vai liekuma virzienam, lai nākotnē loksnes netiktu pakļautas iespējamai deformācijai. Loksnes jāstiprina ar pašurbjošajām skrūvēm, kurām ir speciālas paplāksnes vai speciāls polikarbonāta profils.

Uzstādot šūnu polikarbonāta nojumes, starp loksnēm jāatstāj 3-5 mm spraugas, lai loksnes temperatūras izmaiņas ietekmē varētu pārvietoties. Šim nolūkiem pašurbjošās skrūves līdz galam nepievelk.

Pieejami divi polikarbonāta veidi: monolītais un šūnu polikarbonāts.

Uzstādot polikarbonātu, jāņem vērā tas, no kurā pusē izvietota aizsargplēve, kas materiālu aizsargā no ultravioletajiem stariem. Tā ir viegli pamanāma ar uzklāto marķējumu. Plēvi noņemt vai bojāt nav ieteicams.

Monolītā polikarbonāta montāžai ir nepieciešams izturīgs karkass, taču tas var izturēt lielu sniega svaru.

Uzstādot monolīto polikarbonātu, galu savienojumu nosegšana nav jāveic. Šūnu polikarbonāta gadījumā tie jāaizsedz ar speciālām uzlikām vai jālieto perforēta lente ar mikrofiltriem, šādi loksnes apakšējo daļu aizsargājot pret netīrumu, putekļu un sīku kukaiņu iekļūšanu materiāla kanālā. Perforētā lente neļauj loksnes iekšpusē uzkrāties kondensātam. Materiāla gali, kas izvietoti augšpusē, jāaizsedz ar hermetizējošo lenti, uz loksnes augšējām malām jānovieto polikarbonāta profili. Papildus uzticamai necaurlaidībai šie profili piešķirs pabeigtu konstrukcijas izskatu. Ja nojumi kupola veidā izveido no vienas veselas loksnes, tās gali jānosedz tikai ar perforēto lenti.